Mainoties cilvēkam, mainās arī bites. Bišu saimes cilvēku mājokļu bēniņos, skursteņos vai automašīnās vairs nav nekas īpašs, taču tā ir tikai stāsta virspuse. Sliktākā scenārija gadījumā tās palēnam izzūdīs, līdz ar tām aizies entomofīlie augi, kurus tās apputeksnē, un beigu beigās arī cilvēks.

Savā maģistra darbā „Materiālu kultūra: konstruējot ilgtspēju” turpinu savā bakalaura pētījumā „Ilgtspējīgās mākslas prakse: konstruējot utopiju” aizsākto ilgtspējīgās mākslas praktizēšanu.

Lai gan vārdi māksla un ekoloģija var šķist atšķirīgi, tie spēj veidot abpusēji izdevīgas attiecības. Tā arī šajā Ilgtspējīgās mākslas projektā tiks sniegts ieskats šī mehānisma iekšienē, jauna un inovatīva darba tālākai izvērsei.

Par pamata materiālu savam mākslas pētījumam esmu izvēlējies medus bites (latīniski: apis mellifera), kuras vēl mūsdienās sniedz iespēju strādāt ar ko tīru un dabīgu.

Projekta gaita tiks pakāpeniski dokumentēta emuārā „Apis mellifera”, ar mērķi sniegt uzskatāmu priekšstatu par mākslas pētījuma attīstību 2 gadu garumā.